Ceļojuma piezīmes: Stokholma (Part 3)

Nu ta beidzot veiksmīgi esam apmetušies nākamajā hostelī, kas atrodas uz kuģīša, par ko jau rakstīju iepriekšējā rakstā. Esam izstaigājušies, ka gandrīz bezmaz vai uz kājām neturos…

Pabijām arī Astrīdas Lindgrēnas pasaku muzejā Junibacken. Uz brīdi tiešām varēju pakavēties bērnības atmiņās. Liekas jau, ka tur viss tāds mazītiņš, taču, sapratu, cik tomēr ir brīnišķīgas visas šīs A. Lindgrēnas pasakas, ka viņa tiešām, neskatoties, ka ir pieaudzis cilvēks, tomēr vēl spēja iejusties maza bērna ādā un pat liekas, ka vistiešākais viņas tēls ir tā pati, visiem labi zināmā “Pepija Garzeķe”. Visjaukākais, kas vispār ir muzejā, ir pasaku vilciens, kurā iesēžoties, tiec izvadāts pa palielu telpu, kurā iekārtoti visi pasaku tēli, protams, leļļu izskatā. Plus, protams, iekāpjot vagoniņā, piedāvāja izvēlēties vairākās valodās, kādu vēlies. Protams, vistuvāka bija angļu. Tā tikām izvadāti cauri Lenbergas Emīlam, Ronjai laupītāja meitai, brāļiem lauvassirdīm un visām citām, jaukām pasakām, vienojot tās vienā kopējā, garā stāstā. Nu tiešām skaisti… pats viss muzejs tiešām ir tā vērts!

Nedaudz pastaigājāmies pa pašu pilsētu. Veikali, veikali, veikali… patiešām, domāju, ka par visiem te ir padomāts. Pabijām arī iekš Stokholmas kultūras centra. Jāsaka vēlreizi – par visu ir padomāts. No teātra, līdz grāmatu, audio, video bibiliotēkai līdz vienkāršai sērfošanai internetā un vēl… jā, dīvainākais, kas pārsteidza, otrā stāvā uzejot, viens stūris pat atvēlēts šaha cienītājiem. Taisni prātā ienāca Vērmanes parks, Rīgā, kur, ja kāds pirms tagadējās estrādes pārbūves tika pamanījis, tad tur pensionāri diendienā sēdēja un spēlēja šahu…

Bet nu nez… par ne tēmu runājot, sāku domāt – interesanti, kad pie mums uzcels kaut ko tādu? It kā jau tāda veida izklaide varētu būt Nacionālā bibliotēka, kurai jau 18. novembrī gribēja likt pirmo pamatakmeni, bet, redz, kaut kādu apsvērumu dēļ, to neizdarīja. Nu, skumji…

Labi, laikam jādodas gulēt. Rīt, tas ir- nu jau pēc tejienes laika- šodien, doma izstaigāt Ziemeļu muzeju, Skansenu, Vāsas muzeju un varbūt, ja laiks paliks pāri, tad turpat netālu no tā visa, atrodas vēl Bioloģijas muzejs. Bet jā – teikšu godīgi – visi muzeji un iestādes nestrādā kā pie mums līdz apmēram 17, bet, dažs labs verās ciet jau pat 15:00 … dīvaini, bet jāpierod.

Nezinu, bet laikam jau pēc otrās dienas sāku iemīlēties šinī pilsētā, bet par to laikam jau citu reizi :)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: